Vecā Kraukļa mazdēls stāsta - 7
Krrāāā! Balti sveicieni šajā ziemīgajā pirmdienā!
Vismaz Līgatnes dabas takas šobrīd ir klātas baltām kupenām un no debesīm ik pa
laikam sijājas smalkas sniega pārslas. Te nu bija pavasaris, krā! Taču, zinot,
cik nepastāvīgi ir laikapstākļi, varu derēt, ka pavisam drīz zeme atkal būs atkususi,
ziedēs lazdas un plauks pirmās sniegpulkstenītes!
Lielākais un skaļākais aizvadītās nedēļas notikums pavisam noteikti bija sestdien noritošās Līgatnes dabas taku 44. dzimšanas dienas svinības. Rīts sākās ar darbinieku drudžainu skraidīšanu no vienas vietas uz otru un steidzīgu rosīšanos, lai sagatavotu visu nepieciešamo un paspētu izdarīt visu darāmo. Labi, ka diena, par spīti stiprajam vējam naktī un pelēkajiem mākoņiem rīta pusē, noturējās bez lietus un sniega, un visi varēja baudīt svētkus. Arī mēs, kraukļi, lidinādamies apkārt, vērojām, kā Līgatnes dabas taku apmeklētāji pilda dažādus uzdevumus, lēkā, met apaļus riņķus uz stirnu ragu statīva, fotografējas, smejas, liek puzles, min aļņu ēdamlietas un dara vēl sazin ko. Skats no augšas bija makten raibs. Beidzās viss ļembasts ar pulcēšanos pie “Pauguru” mājas, kur visi dzimšanas dienas stafetes dalībnieki saņēma balvas par piedalīšanos, malkoja siltu tēju, piekoda klāt kādu cepumu, iepazinās ar jauno izstādi un klausījās mūziķi dziedam un spēlējam. Man jau gan personīgi pašam labāk patīk kā vītero, čivina un runājās putni, bet par gaumi laikam nestrīdas… Katrā ziņā, Līgatnes dabas takas savu dzimšanas dienu pilntiesīgi ir atzīmējušas un iekāpušas nākamajā, 45. gadskārtā! Krāā!
Vēl viens jaunums Līgatnes dabas takās ir jauns savvaļas dzīvnieku kopējs. Tagad visiem četrkājainajiem (un arī divkājainiem) taku iemītniekiem būs jāpierod pie jaunas sejas, smaržas, barotāja, tīrītāja un kopēja. Jau trīs dienas puisis čakli darbojās un soli solī strādāja pakaļ saviem uzraugiem un skolotājiem. Tā ka svaigas vēsmas līdz ar pavasari ienāk arī Līgatnes dabas taku kolektīvā.
Runājot par
pārējiem notikumiem Līgatnes dabas takās, tad te nu reiz ir vietā senais angļu
teiciens “Traks kā marta zaķis”. Jo visu nedēļu mūsu pelēkie garauši glītā
rindiņā skrēja un ļepatoja viens otram pakaļ, nikni rūca un sita kājas pret
zemi. Riesta jeb kāzu laiks bija pašā plaukumā. Nez vai uz Lieldienām stirnu
voljerā jau varēs meklēt kādu zaķēnu?
Pārējiem Līgatnes dabas taku iemītniekiem gan viss
mierīgi un pa vecam - gaidīsim un skatīsimies, ko nesīs nākamā nedēļa.
Padzirdēju, ka šonedēļ visiem skolniekiem lielais
pavasara brīvlaiks. Ar to arī apsveicu! Māte Daba gan brīvdienas nepazīst -
jāsāk mosties no ziemas miega! Ne par velti es brīvdienās ar savu aso kraukļa
aci jau paguvu saskatīt pirmās rūsganās skudras, lēnīgi staipot kājas uz sava
pūžņa virsotnes, un dzirdēt pirmās atlidojušo dzērvju klaigas. Tā lūk! Pavasarim
vārti drīz būs vaļā! Krāāā!