Lūsis (Lynx linx)


Īsa vizītkarte
Svars:
10-18 (30) kg
Garums: 71-130 cm; skaustā: 60-75 cm (tēviņi lielāki par mātītēm)
Dzimumbrieduma iestāšanās: tēviņiem ~ 3 gadu vecumā | mātītēm 2 gadu vecumā
Riesta laiks: februāris - marts, nereti arī vēl aprīļa sākums
Grūtniecības ilgums: 2-2,5 mēneši (67-74 dienas)
Pēcnācēju skaits: 2-3 (5), dzimst maijā
Dzīves ilgums: 11-17 gadi
Dabiskie ienaidnieki: vilki
Sugas statuss Latvijā: Īpaši aizsargājama un ierobežoti izmantojama suga. Sastopams nevienmērīgi visā Latvijā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gada datiem Latvijas teritorijā uzturas ap 1500 lūšu.
Kur dzīvo? Lūsis ir tipisks mežu iemītnieks. Viņam patiks vecāki skuju un jauktu koku meži, klusākos un tumšākos, ar vējlauzēm un kritalām bagātos apgabalos, kur ir samērā biezs pamežs un paauga vai kuri robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, degušām teritorijām vai purviem. Lūši dzīves vietu izvēlas arī pēc dzeramā ūdens tuvuma.

Kā dzīvo? Ļoti uzmanīgi dzīvnieki, kurus savvaļā ne katram izdosies ieraudzīt. Lūši pārsvarā ir vientuļnieki, izņemot vairošanās periodu, kad veido ģimenes (visbiežāk mammas ar mazuļiem). Šie lielie savvaļas kaķi ir monogāmi - viens tēviņš pārsvarā savu uzmanību velta vienai mātītei. Lūši mīl savu teritoriju regulāri iezīmēt un rūpīgi apsargāt. Ja mājās „dabas ledusskapis” ir tukšs, klejo apkārt ēdamā meklējumos. Lūši ir aktīvi krēslas un nakts stundās, bet pa dienu atpūšas.

Ko ēd? Gluži tāpat kā visparastākajam mājas kaķim, arī lūsim garšo gaļa. Piemēram, stirnas, zaķi, lapsas, vistveidīgie putni, sīko plēsēju sugas, vāveres, peļveidīgie grauzēji, bebri. Reti, bet ēd arī kritušus dzīvniekus. Ja ziemā sniega sega ir tik bieza, ka neko mazāku maltītei atrast nevar, lūši mēdz uzbrukt aļņu un staltbriežu teļiem, kā arī meža cūku sivēniem.

Vai zināji? 

  • Eirāzijas lūsis ir lielākā un visizplatītākā no četrām pasaulē sastopamajām lūšu sugām.
  • Eirāzijas lūsis ir trešā lielākā plēsēju suga Eiropā, aiz brūnā lāča un pelēkā vilka.
  • Eirāzijas lūsim ir sešas pasugas.
  • Lūsis ir vienīgā kaķu dzimtas suga Latvijā.
  • Lūši, tāpat kā visi kaķi, murrā, šņāc un ņurd – tikai daudz skaļāk un zemākā balsī.
  • Lūši ir vientuļnieki un ļoti uzmanīgi un piesardzīgi dzīvnieki.
  • Lūšu redze ir ļoti asa - savu upuri tie spēj saskatīt no 75 metru attāluma.
  • Lūšu ausu pušķīši domāti labākai medījuma sadzirdēšanai un tā atrašanās vietas noteikšanai.
  • Lūsis var uzlēkt teju divu metru augstumā.
  • Lūsis dienā patērē aptuveni divus kilogramus gaļas.
  • Vajadzības gadījumā lūši labi peld.
  • Lūši veikli (bet reti) rāpjas kokos.
  • Lūšu apaļās, mīkstās un platās pēdas ziemā kalpo kā atbalsta punkts un ļauj viegli pārvietoties pa dziļu sniegu.
  • Lūsis ir Rumānijas un Serbijas nacionālais dzīvnieks.
  • Lūsis attēlots uz Maķedonijas piecu denāru monētas.
  • Viduslaikos lūša vārds bieži minēts kopā ar Velnu.
  • Grieķu, skandināvu un Ziemeļamerikas tautu mītos lūsim piedēvētas spējas redzēt visam cauri un atklāt apslēptas patiesības.
  • Lūsim debesīs ir pašam savs zvaigznājs.
  • Lūša latīņu vārds “lynx” cēlies no grieķu vārda “λύγξ”, kas nozīmē “gaisma, spilgtums” – atsaucoties uz lūša gaismu atstarojošām, luminiscences acīm.

Mīti un patiesība Lūši nekad nevienam neuzbrūk un nemedī no koka! Lūsis tāds pats kaķis vien ir -  vai tad jūs kādreiz esiet redzējuši savu runci pelei lecam virsū no koka?


Līgatnes dabas takās mitinās divi lūši.
Filozofe
Dzimšanas dati: 22.05.2010.
Dzimšanas vieta: Līgatnes dabas takas


Atturīga un piesardzīga. Patīk iekārtoties augstos novērošanas posteņos un vērot apkārtni. Uz pasauli noraugās ļoti filozofiskā mierā.





Favorīte
Dzimšanas dati: 22.05.2010. 

Dzimšanas vieta: Līgatnes dabas takas

Izmanīga, veikla un viltīga. Pieliek visas pūles lai parādītu sevi kā teritorijas valdnieci un priekšniecību. Galvenā nodarbe laikā, kad neēd un neguļ - māsu audzināšana un komandēšana!