Stirna (Capreolus capreolus)


Īsa vizītkarte
Svars:
20-45 kg (tēviņi smagāki par mātītēm)
Garums: 90-135 cm; skaustā - 75-78 cm (tēviņi lielāki par mātītēm)
Dzimumbrieduma iestāšanās: tēviņi - 2 gadu vecumā, mātītes - 1 gada vecumā
Riesta laiks: jūlijs-augusts
Grūtniecības ilgums: ~9 mēneši (270-280 dienas)
Pēcnācēju skaits: 1-3, dzimst maijā-jūnijā
Dzīves ilgums: 7-15 gadi
Dabiskie ienaidnieki: vilki, lūši, klejojoši suņi, mazuļiem - arī lapsas, meža cūkas, lielie plēsējputni un citi plēsēji.
Sugas statuss Latvijā: Plaši izplatīta un ļoti bieži sastopama suga visā valsts teritorijā. Pēc Valsts mežu dienesta 2019. gada datiem Latvijā mitinās ap 184 000 stirnu.
Kur dzīvo? Latvijas vismazākie pārnadži ir sastopami teju visur – gan visdažādākajos mežos, pļavās, lauksaimniecības zemēs un pat piemājas dārzos. Taču vislabāk stirnām patīk mitināties mežainās vietās, kur bagātīgi aug brūklenāji un mellenāji, dažādi garšīgi lakstaugi, avenāji un citi krūmāji.

Kā dzīvo? Šiem dzīvniekiem patīk dzīvot noteiktā vietā, ģimenēs, nelielās grupās vai bariņos. Vientuļnieki ir vien vecāki āži ārpus riesta perioda. Rudenī, lai vieglāk pārlaistu aukstos ziemas mēnešus, stirnas var apvienoties lielākos baros, līdz pat 20-30 dzīvnieku.

Stirnām mīlestības laiks ir vasarā – jūlijā, augustā. Mazie stirnēni dzimst tikai nākamā gada maijā – jūnijā.  Stirnu mammām ir raksturīgs ilgs latentais jeb aizkavētais grūtniecības periods. Tas nozīmē, ka vasarā apaugļotā olšūna brīvi "peld” dzemdē, bez implantācijas, un embrija šūnu veidošanās norisinās ļoti lēni. Auglis piestiprinās dzemdes sienai tikai decembrī. Turpmākos mēnešus tas attīstās normālā ritmā. Latentā grūtniecība palīdz izvairīties no mazuļu dzimšanas gada aukstajos mēnešos.

Piedzimstot mazo stirnēnu kažociņš ir klāts ar gaišiem, raibiem plankumiņiem. Tas palīdz mazuļiem maskēties meža ainavā, paliekot nepamanāmiem svešām acīm.

Ko ēd? Stirnas ir augēdājas, ar vairāk nekā 250 uzturā izmantojamo augu sugu skaitu. Viņas ēd dažādus lakstaugus, sīkkrūmus, koku un krūmu zarus, lapas un pumpurus. Nedaudz, šad un tad, pamielojas arī ar ķērpjiem, papardēm, sēnēm un ozolzīlēm. Stirnas ļooooti labprāt našķojas ar mūsu dārzu un lauku gardumiem – zirņiem, saldo lupīnu, sarkano āboliņu, ziemāju zelmeņiem, āboliem un citiem dārzeņiem.

Stirnas ir atgremotājas – apēsto augu barību tās norij gandrīz veselu, bez sakošļāšanas. Vēlāk, atpūtas brīžos, tās to atrij un rūpīgi sakošļā otrreiz. Pēc tam gremošanas procesi turpinās tālāk kuņģī.

Vai zināji? 

  • Stirnas ir Latvijā visbiežāk sastopamie pārnadžu kārtas dzīvnieki.
  • Stirnas ir mazākie Latvijā sastopamie briežu dzimtas dzīvnieki.
  • Stirnas ir pārnadži – ejot tās vienmērīgi balstās uz diviem galvenajiem pirkstiem (trešā un ceturtā).
  • Briesmu brīžos izbiedētas stirnas nereti izdot zemas, dobjas un rejošas skaņas.
  • Bēgot stirnas cita citai rāda savu astes „spoguli” – gaišo kažoka laukumu pie astes. Tas kalpo kā vizuāls brīdinājuma signāls un bēgšanas virzienrādītājs citām bara loceklēm.
  • Stirnām ir teju vismazākās astes no visiem briežu dzimtas dzīvniekiem.
  • Pēc stirnu tēviņu ragu žuburu skaita nevar noteikt dzīvnieka vecumu!
  • Atšķirībā no citiem briežu dzimtas dzīvniekiem, stirnu tēviņi pēc ragu nomešanas gandrīz uzreiz sāk audzēt jaunus.
  • Stirnas tiek uzskatītas par smalkiem un gracioziem dzīvniekiem.
  • Stirnas ir populāri medību dzīvnieki. Galvenā trofeja - ragi.
  • Slavenais grāmatu pasaku tēls Bembijs pirmsākumos bija veidots kā stirnu buciņš, kuru Volta Disneja animācijas filma vēlāk pārvērta briedī.
  • Stirna ir Zviedrijas provinces Västmanlandes dzīvnieks.
  • Latīņu, Kārļa Linneja dotais stirnas sugas vārds Capreolus capreolus nozīmē “mazā kaza”.

Mīti un patiesība Stirnu tēviņiem ragi sāk attīstīties jau pirmajā dzīves gadā, rudenī. Pieaugušiem stirnu āžiem tie sāk augt janvārī - februārī. Augšanas procesā ragi ir samērā  “mīksti” un klāti ar jaunu, pūkainu ādiņu. Vēlāk ragi sacietē, āda atmirst, un aprīlī - maijā no ragiem tiek noberzta. Parasti uz riesta laiku jūlijā galvas rota ir pilnīgi tīra. Tēviņi ragus met oktobrī - novembrī. Pēc ragu žuburu skaita nevar noteikt stirnu vecumu!



Feja
Dzimšanas dati: 2017. gada vasara. 

Dzimšanas vieta: Alūksnes apkārtne

LDT kopš: 05.11.2017.

Droša un ziņkārīga. Cilvēku izaudzināta. Draudzējas un seko dzīvnieku kopējiem. Ja siles ir tukšas, Feja to parāda, pikti staigājot gar žogu. Vienmēr gatava pozēt kā fotomodele.

Gaismiņa 
Dzimšanas dati: 05.05.2015. 

Izcelsmes vieta: Līgatnes dabas takas

Dzimusi Līgatnes dabas taku voljerā, mātes lolota un aprūpēta. Saglabājusi dabiskos instinktus. Baidās no trokšņainiem cilvēkiem un nepazīstamām skaņām. Pēc dabas mežonīga, bailīga un atturīga.

Deizija
Dzimšanas dati: 2018. gads.

Izcelsmes vieta: Dobele

LDT kopš: 01.10.2018.

Izaugusi pie cilvēkiem. Dabas pasauli sāka iepazīt tikai pēc nokļūšanas Līgatnes dabas takās. Dod priekšroku citu dzīvnieku kompānijai, nepatīk vientulība.