Līgatnes dabas taku urālpūce Čiepstonis apņēmis sievu!
Urālpūcēm, līdzīgi kā vairākām citām pūču sugām, ir raksturīga mīlestība uz mūžu. Katru pavasari urālpūču tēviņš parasti satiekas ar vienu un to pašu mātīti abiem ierastajā ligzdošanas teritorijā. Šī satikšanās nozīmē, ka ir pienācis laiks kopīgi nodarboties ar visnotaļ patīkamo, taču nebūt ne vienkāršo sugas turpināšanas procesu. Laikam kļūstot siltākam un pavasarīgākam, arī Čiepstonim un Hedvigai drīz būs prātā ligzdošana. Šajā laikā tēviņš parasti aicina mātīti uz ligzdošanas vietu, piegādājot tai barību, veicot riesta lidojumus un ūjinot. Pieņemot tēviņa atnesto barību, mātīte dod viņam savu “jā” vārdu, līdzīgi, kā cilvēki saderināšanas rituālā.
Urālpūces visbiežāk savu ligzdvietu iekārto kādā lielā koka dobumā vai nolūzuša koka stumbeņa iedobē. Ja tādas nav pieejamas, tās nesmādē arī citu plēsīgo putnu ligzdas, kā arī atbilstoša izmēra un novietojuma mākslīgās ligzdošanas vietas – pūču būrus. Šādi Līgatnes dabas takās ir sagatavoti arī Čiepstonim un Hedvigai. Dējumā parasti ir 2 līdz 4 olas. Kad olas ir izdētas, mātīte tās silda 29 – 32 dienas. Olas pūcēm perē tikai mātītes, savukārt tēviņa pienākums šajā laikā ir pienest mātītei barību. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki kopā – par barības sagādāšanu ir atbildīgs galvenokārt tēviņš, savukārt mātīte baro, audzina un sargā jauno pūčulēnu. Urālpūču mazuļi ligzdu pamet vēl kārtīgi neapspalvojušies, taču uzturas tās tuvumā un bauda gādīgo vecāku aprūpi, kamēr paaugas.
Čiepstonis ir nepilnus 6 gadus jauns urālpūču tēviņš, kas bērnībā kā cālis atvests uz Līgatnes dabas takām no Rankas pagasta. Savukārt, Hedvigai ir 10 gadi. Abi topošie mīlnieki vēl ir jauni un sprauni, jo urālpūču dzīves ilgums var sasniegt pat 24 gadus. Čiepstoni un Hedvigu var satikt Līgatnes dabas taku pūču mājā, kur apskatāmi arī ūpji un meža pūces.