Kur dzīvo? Aļņi
ir tipiski mežu iemītnieki. Tie apdzīvo dažādus meža veidus, krūmājus,
jaunaudzes, izcirtumus, pļavas, purvu un
ūdenstilpju malas. Arī aļņi, tāpat kā citi Latvijā dzīvojošie pārnadži, labprāt
iet panašķēties ar mežsaimniecības un lauksaimniecības kultūrām.
Kā dzīvo? Šie
lielie mežu iemītnieki parasti dzīvo ģimenēs (galvenokārt mātes ar mazuļiem),
nelielās grupās vai pa vienam.Tēviņi
riesta laikā savu teritoriju iezīmē un aizsargā. Aļņu vīrieši nav pārāk
uzticīgi partneri. Parasti viens bullis kādu brīdi turas kopā ar vienu govi,
pēc tam ar citu un tā uz priekšu. Atšķirībā no pārējiem Latvijas pārnadžiem,
piedzimstot mazo alnēnu kažoks nav vis raibs, bet gan vienmērīgā, gaiši rūsganā
tonī. Aļņu
mātes ļoti sargā savus mazuļus un apdraudētas var uzbrukt arī cilvēkam!
Ko ēd? Alnis
ir tipisks augēdājs, kura barībā ietilpst apmēram 60 dažādas zālaugu un 30
kokaugu (lapas, zari, miza, jaunās atvases, pumpuri,
skujas) sugas. Alnis ir atgremotājs - apēsto augu barību tas norij gandrīz veselu, bez sakošļāšanas.
Vēlāk, atpūtas brīžos, barība tiek atrīta un rūpīgi sakošļāta otrreiz, vēlreiz
norīta un pēc tam jau gremošanas procesi tālāk turpinās kuņģī.
Vai zināji?
- Alnis ir augumā lielākais dzīvnieks Latvijā.
- Alnis ir lielākais briežu dzimtas pārstāvis.
- Alnim ir aptuveni deviņas pasugas.
- Alnim raksturīgs garš apakšžoklis un augšlūpa, krēpes uz skausta un
„bārda” pakaklē.
- Pieauguša aļņa ragu svars var sasniegt gandrīz 20 kilogramus.
- Pretēji vairumam briežu dzimtas dzīvnieku, aļņi ir vientuļnieki.
- Aļņi ir pārnadži – ejot tie vienmērīgi balstās uz diviem
galvenajiem pirkstiem (trešā un ceturtā).
- Aļņiem ļoti patīk
peldēties.
- Meklējot barību
ūdenī, aļņi var ienirt pat piecu metru dziļumā.
- Aļņi spēj noslēgt
savas nāsis, ļaujot tiem aizturēt elpu un ēst augus arī zem ūdens.
- Aļņu matiem ir
dobi viduči, kas palīdz dzīvniekam ziemā nezaudēt siltumu un noturēties virs
ūdens peldes laikā.
- Īsas distances
aļņi var noskriet pat ar 55 km/h.
- Kā norāda daudzi Eiropā atrastie alu zīmējumi, aļņus
cilvēki medījuši jau akmens laikmetā. Zviedrijā, veicot arheoloģiskos
izrakumus, kādā apmetnē atrasti pat 8000 gadu veci aļņa ragi!
- Atšķirībā no pārējiem Latvijas
pārnadžiem, piedzimstot mazo alnēnu kažoks nav raibs, bet gan vienmērīgā, gaiši
rūsganā tonī.
- Aļņi savā starpā komunicē
izmantojot dažādas dīvainas skaņas, kas lielākoties atgādina vaidus un īdēšanu.
- Katru gadu audzējot ragus, aļņu tēviņi
patērē tikpat daudz enerģijas, cik aļņu mātītes grūtniecības laikā.
- Aļņiem, tāpat kā staltbriežiem
un stirnām, nav augšējo priekšzobu.
- Aļņi uz iznīcības robežas nonāca
Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, kad tos intensīvi medīja gaļas un ādas dēļ.
- Aļņi kara laikā tika izmantoti
arī sakaru un transportēšanas vajadzībām, no to ādas darināts apģērbs armijas
karavīriem.
- Aļņi ir vieni no iecienītākajiem
medību dzīvniekiem galvenokārt trofeju ragu dēļ.
- Alnis ir Zviedrijas, Kanādas
(Jukonas provinces) un Zviedrijas (Jämtlandes provinces) nacionālais dzīvnieks,
kā arī Aļaskas valsts sauszemes zīdītājdzīvnieks.
- Alnis senajā Latvijas teritorijā kalpojis kā totēma (simbolisma)
dzīvnieks.
Mīti un patiesība. Aļņu tēviņiem ragi sāk attīstīties jau pirmajā dzīves
gadā. Pieaugušiem buļļiem tie aug no aprīļa līdz jūlijam - augustam, augšanas
procesā būdami samērā „mīksti” un klāti ar jaunu, pūkainu ādiņu. Vēlāk ragi
sacietē un āda no tiem tiek noberzta. Parasti uz riesta laiku septembrī galvas
rota jau ir pilnīgi tīra. Aļņi ragus met novembrī - decembrī. Pēc ragu žuburu skaita nevar noteikt aļņu
vecumu!
LAT
Līgatnes dabas takas
