Staltbriedis (Cervus elaphus)
Īsa vizītkarte
Svars:
tēviņi – līdz 240 kg , mātītes – līdz 170 kg
Garums: tēviņi – līdz 230 cm; skaustā: 110-145 cm | mātītes – līdz 210 cm; skaustā: 105-125 cm
Dzimumbrieduma iestāšanās: tēviņiem 2. dzīves gadā | mātītēm 2., 3. dzīves gadā
Riesta laiks: septembris - oktobris
Grūtniecības ilgums: ~ 8 mēneši (235 - 245 dienas)
Pēcnācēju skaits: 1-2, dzimst maijā-jūnijā
Dzīves ilgums: 16-18 līdz 20 gadiem
Dabiskie ienaidnieki: vilki, lūši, retāk – lāči; mazuļiem var uzbrukt arī lapsas
Sugas statuss Latvijā: Plaši izplatīta un ļoti bieži sastopama suga visā valsts teritorijā. Pēc Valsts mežu dienesta 2019. gada datiem Latvijā mīt ap 62 000 staltbriežu.
Kur dzīvo? Latvijā staltradži apdzīvo dažādus meža biotopus, kas nereti mijas ar izcirtumiem, pļavām un lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Mežsaimnieki un lauksaimnieki uz staltbriežiem nereti skatās ar niknu aci, jo pārnadži mēdz nodarīt postījumus cilvēku rūpīgi audzētajām kultūrām. 

Kā dzīvo? Staltbrieži ir ģimeņu un baru dzīvnieki, turklāt ļoti konservatīvi – tikai lieli traucējumi liks tiem izvākties no iemīļotās dzīves vietas. Ja kopā dzīvo vidēji 6-12 indivīdu, neiztikt arī bez savas noteiktas hierarhijas sistēmas. Vientuļu dzīvi vada pārsvarā tikai pieauguši buļļi bez sava bara.

Rudeņos, staltbriežu riesta periodā, mežos nereti dzirdama skaļa baurošana – īpaši skaidrās un aukstās naktīs. Tā briežu tēviņi cenšas piesaistīt mātīšu uzmanību, kā arī ziņot sāncenšiem par savu spēku, varenību un tiesībām pāroties. Aktīvākajā riesta laikā staltbriežu tēviņi gandrīz neko neēd. Riesta cīņas starp spēcīgākajiem buļļiem mēdz būt ilgas un nežēlīgas.

Pavasarī dzimušo briedēnu kažoks ir izraibināts ar gaišiem lāsumiem – tie lieti noder, lai paslēptos apkārtējā vidē. Staltbriežu māte ar jaundzimušo sākumā turas atsevišķi, bet, kad mazulis paaudzies, kļuvis spēcīgāks un spējīgs sekot, māte ar bērnu pievienojas savam sākotnējam baram. Bars var pajukt rudenī, sākoties riesta laikam, kad vecākie buļļi padzen jaunos. Tie vēlāk veido paši savas grupas vai barus.

Ko ēd? Staltbrieži ir augēdāji un atgremotāji – apēsto barību tie norij gandrīz veselu, bez sakošļāšanas. Vēlāk, atpūtas brīžos, staltbrieži to atrij un rūpīgi sakošļā vēlreiz, pēc tam gremošanas procesi tālāk turpinās kuņģī.

Savu atrijamo „košļeni” staltbrieži veido no vairāk nekā 226 augu sugām, tajā skaitā dažādiem zālaugiem, kultūraugiem, kokaugiem, sīkkrūmiem, ķērpjiem, papardēm un sēņu sugām.

Vai zināji? 

  • Staltbriedis ir viens no augumā lielākajiem briežu dzimtas pārstāvjiem.
  • Staltbriedim ir vairāk kā 9 pasugas.
  • Staltbrieži ir pārnadži – ejot tie vienmērīgi balstās uz diviem galvenajiem pirkstiem (trešā un ceturtā).
  • Staltbrieži pārsvarā dzīvo ģimeņu grupās vai baros.
  • Riesta laikā skaļi baurojot staltbriežu tēviņi cenšas piesaistīt mātīšu uzmanību, kā arī ziņot sāncenšiem par savu spēku, varenību un tiesībām pāroties.
  • Pastāv uzskats, ka briežu ragi ir vieni no visātrāk augošiem kaulaudiem uz Zemes.
  • Visiem briežu dzimtas dzīvniekiem ir ļoti laba oža un dzirde – tie var saklausīt daudz augstākas frekvences skaņas kā cilvēks.
  • Staltbrieži ir lieliski lēcēji un peldētāji.
  • Ik pa laikam nolaizot savu degunu, briežu dzimtas dzīvnieki uztur to mitru. Tas palīdz smaržu molekulām pieķerties pie tā un pārnadžiem labāk saostīt apkārtni.
  • Staltbrieži ir iecienīti medību dzīvnieki gaļas un vērtīgo ragu - trofeju dēļ.
  • 18.- 19. gs. otrajā pusē īpaši populāri bijuši briežu jeb “iršu” dārzi (turēšanas aploki) muižu parkos.
  • Staltbriedis ir Zviedrijas provinces Skånes dzīvnieks.
  • Eiropā atrastie alu zīmējumi, kuros attēloti brieži, datējami vairāk kā 40 miljonus gadu atpakaļ.
  • Amerikā dolāru naudaszīmes nereti tiek sauktas kā “bucks” (buks, tēviņš), jo 18. un 19. gs. briežu āda tika izmantota kā valūta. 

Mīti un patiesība Staltbriežu tēviņiem ragi sāk attīstīties jau pirmajā dzīves gadā. Pieaugušiem buļļiem tie aug no maija līdz jūlijam - augustam. Augšanas procesā ragi ir samērā „mīksti” un klāti ar jaunu, pūkainu ādiņu. Vēlāk (augusta pirmajā pusē) galvas rota sacietē un āda tiek noberzta. Apmēram 3 nedēļas pirms riesta sākuma, septembrī, ragi ir pilnīgi tīri. Staltbrieži ragus met laika posmā no marta līdz pat maijam.

Pēc staltbriežu buļļu ragu žuburu skaita nevar noteikt to vecumu!

Līgatnes dabas takās pašlaik mīt divi staltbrieži – Ragainis un Ragaiņa Dāma 

Ragainis
Dzimšanas dati: 2005. gads.
LDT kopš 12.03.2008.

Ļoti piesardzīgs, uzmanīgs un kautrīgs dzīvnieks – vislabāk jūtas savas Dāmas sabiedrībā un no cilvēkiem baidās.

Dāma
Dzimšanas dati: 2011. gada pavasaris. 
LDT kopš: 2011. gada pavasara.
Ļoti piesardzīga, uzmanīga un kautrīga – vislabāk jūtas tikai Ragaiņa sabiedrībā un no cilvēkiem baidās.