Vecā Kraukļa mazdēls stāsta - 11
Krrrāāuklisks oktobra noslēguma sveiciens visiem kraukļu un citu zvēru draugiem! Pagājis krietns laiciņš kopš pēdējo reizi stāstīju par to, kāda tad dzīve Līgatnes dabas takās. Bet nu pulksteņi katrā mājā ir pagriezti par vienu stundu atpakaļ, un arī man ir atradusies kāda lieka stunda, lai pastāstītu par to, kā tad visiem divkājainajiem un četrkājainajiem dabas takās pa šo laiku ir klājies.
Ir pagājusi ļoti raiba un darbīga vasara – mazpamazītēm dabas takas tiek veidotas vēl draudzīgākas un pieejamākas ikvienam apmeklētājam. Arī darbinieku pulciņš ir pamainījies – kolektīvam ir pievienojusies jauna dabas izglītības darba speciāliste un arī zvērkope! Jaunumi ir ne tikai divkājaino rindās: vasaras beigās uz dzīvi voljēros apmetušies divi rotaļīgi sesku puikas. Un protams – pa vasaru daudzi zvēri uzzināja to, kas ir saldējums! Līgatnes dabas taku zvērkopji izdomājuši ļoti interesantu veidu, kā izklaidēt un tveicīgās dienās atveldzēt dzīvniekus – lāčus, seskus, lapsas un citus zvērus - ik pa laikam pasniedzot tiem saldējuma porcijas. Nekautrēšos atzīt, ka arī es paguvu nogaršot kādu gabaliņu gardumu.
Nu jau pietiks gremdēties atmiņās par aizgājušo vasaru! Ir taču pienācis rudens, un ziemas tuvošanos var just katrā spārna spalvā. Bet dzīve Līgatnes dabas takās aizvien rit pilnā sparā: nu pat aizvadīta gada dzīvnieka – aļņa – diena, kurā apmeklētāji varēja iepazīties ar aļņu dzīvesveidu, ēdienkarti, kā arī galvasrotu - ragiem. Kamēr lielie klausījās stāstā par ragu augšanu, tikmēr bērni pielaikoja ragus. Tas tik bija skats! Cilvēks ar ragiem!
Tomēr līdz ar vēsāka laika iestāšanos, arī dzīvnieki kļūst lēnīgāki un labprātāk pavada laiku slēpjoties alās, mājās un citās vietās, kur tik var iespraukties, tomēr visas trīs vāveres, kas nu jau savus rudos kažociņus nomainījušas uz pelēcīgiem, joprojām labprāt skraida pa zariem un spēlē ķerenes ar riekstiem zobos. Arī lūši ir kļuvuši gaišāki, savus vasaras kažokus nomainot pret siltākiem; viņu voljērs ir kļuvis pārskatāmāks, lai man vieglāk manevrēt lidojot.. Nu labi, labi - tas ir par labu apmeklētājiem, kas nu varēs šos noslēpumainos meža kaķus pamanīt nedaudz biežāk.
Ar vēsāka laika iestāšanos dabas izglītības centrs “Pauguri” durvis uz izstādi tur aizvērtas, taču, izstāde “Mana adrese – mežs” joprojām ir apskatāma! Vēl ziņoju, ka visi Līgatnes dabas takās runā par to, ka 30. novembrī būšot pasākums “Dzīvnieku pēdas dabā”, bet par to sīkāku informāciju vēl līdz galam neatklāj arī man. Nu gan – pietiks dzesēt knābi! Uz tikšanos Līgatnes dabas takās! Krrāā!>